Sarunas ar Ādas klīnikas speciālistiem - Dr. Darja Arīna Miškina
Uzzini, kā atpazīt bīstamus ādas veidojumus un kādi mīti par dzimumzīmēm joprojām valda sabiedrībā. Sarunā ar dermatoloģi–veneroloģi Darju Arīnu Miškinu skaidrojam ABCDE principu, profilaktisko pārbaužu nozīmi un ikdienas paradumus veselīgai ādai.
2026. gada 24. maijs
Uzsākam jaunu rakstu sēriju “Sarunas ar Ādas klīnikas speciālistiem”
Āda ir mūsu lielākais orgāns, tomēr nereti tās veselībai pievēršam uzmanību tikai tad, kad parādās kādas sūdzības vai redzamas izmaiņas. Kā atpazīt bīstamus ādas veidojumus? Kādi mīti joprojām valda sabiedrībā? Un kāpēc profilaktiskas pārbaudes ir tik svarīgas?
Par to šoreiz sarunājamies ar klīnikas ārsti dermatoloģi–veneroloģi Dr.Darju Miškinu.
Kā atšķirt “nekaitīgu” dzimumzīmi no tādas, kas var radīt bažas? Vai to vispār var izdarīt pats mājās?
Es vienmēr iesaku vērsties pie dermatologa, taču mājās var orientēties pēc tā sauktā ABCDE principa:
- A (asimetrija)
- B (robežas - neregulāras)
- C (krāsa - nevienmērīga)
- D (diametrs > 6 mm)
- E (evolūcija - izmaiņas laika gaitā)
Ja veidojums mainās, aug, asiņo vai kļūst atšķirīgs no citiem, tas ir signāls pārbaudei pie dermatologa. Mājās iespējams pamanīt aizdomīgas pazīmes, taču diagnozi noteikt var tikai ar dermatoskopijas palīdzību.
Kādi ir biežākie mīti par ādas veidojumiem, ar kuriem saskaraties savā praksē?
Diemžēl joprojām pastāv daudz mītu, kas cilvēkiem liek atlikt vizīti pie speciālista vai nepievērst uzmanību svarīgām izmaiņām.
Visbiežāk dzirdu šādus pieņēmumus:
- “Ja dzimumzīme ir kopš bērnības, tā nevar būt bīstama.”
- “Ja no dzimumzīmes aug matiņi, tā nevar būt ļaundabīga.”
- “Ja dzimumzīme ir maza, tā nevar būt bīstama.”
- “Labāk neaiztikt, lai nekļūtu par vēzi.”
Patiesībā vienmēr drošāk ir veidojumus atrādīt dermatologam un, ja nepieciešams, tos noņemt.
Vai ādas veidojumu noņemšana ir sāpīga procedūra?
Daudzi pacienti pirms procedūras satraucas tieši par sāpēm, taču realitātē procedūra parasti ir daudz vieglāka, nekā sākotnēji šķiet.
Procedūra tiek veikta lokālā anestēzijā, tāpēc pacients izjūt tikai nelielu dūrienu sākumā. Dažkārt izvēlamies arī anestezējošu krēmu, tad pacients nejūt pat to.
Ļoti bieži pacienti pēc procedūras ir pārsteigti, cik tā bijusi ātra un nesāpīga.
Kāda ir visbiežākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, rūpējoties par savu ādu? Un ko jūs pati nekad nedarītu?
Ādas veselība lielā mērā ir atkarīga no ikdienas paradumiem, un tieši šķietami nelielas kļūdas ilgtermiņā var atstāt būtisku ietekmi.
Visbiežāk cilvēki:
- ignorē saules aizsardzību;
- apmeklē solāriju;
- atliek vizīti pie ārsta, ja veidojumi mainās.
Es pati regulāri lietoju SPF 50 un izvairos no intensīvas saules iedarbības.
Kurš ir tas brīdis darbā, kad jūtat vislielāko gandarījumu?
Medicīnā īpaši svarīgs ir cilvēciskais kontakts un sajūta, ka ar savu darbu iespējams reāli palīdzēt cilvēkam justies labāk - gan fiziski, gan emocionāli.
Šādu brīžu ir daudz, un tieši tas man patīk manā specialitātē.
Kad izdodas palīdzēt pacientam ar hronisku saslimšanu sasniegt remisiju.
Kad savlaicīgi diagnosticēju potenciāli bīstamu veidojumu vai palīdzēju pacientam saprast, ka viss ir droši.
Kad pacients pēc procedūras redz rezultātu un jūtas pārliecinātāks.
Un, protams, katrs sirsnīgs “paldies” no pacienta - tas dod motivāciju turpināt darbu.
Ādas veselība sākas ar rūpēm par sevi un savlaicīgu uzmanību izmaiņām, ko mums signalizē organisms. Profilaktiskas pārbaudes pie dermatologa var sniegt ne tikai mieru, bet arī palīdzēt laikus atklāt nopietnas saslimšanas.
Paldies Dr. Miškinai par sarunu un vērtīgajiem ieteikumiem!